Rudenīgais pārgājiens gar Zaķupīti un Tūjas pludmali
Aizgājušajā sestdienā pievienojos Lūzumpunkta draugiem viņu organizētājā pārgājienā gar Zaķupīti Tūjas pusē. Šoreiz kā mirkļu tvērējs. Košais rudens lapkritis pilnā plaukumā, visa zeme klāta čaukstošās lapās, cilvēku sejās plašs smaids par atkalsatikšanos un būšanu dabā.
Bērnu spiedzieni un čalas skrienot visiem pa priekšu kopā ar no manis nolaupīto suni Pandu, viens pavisam maziņš ķipars, gulošs piespiedies pie mammas pleca slingā. Divi rakari iestūķēti līdzi mugursomās. Cieņu Laumai par tāda smaguma nešanu gandrīz visu pārgājiena laiku un ložņāšanu pāri sakritušiem kokiem un krūmu brikšņiem. Vienam mazajam līdzi dip dap skrejritenis, ar kuru naski tiek nobraukts lejā pat pa stāvākām nogāzēm.
Visiem sabraucot, Māris sniedz instrukciju par dienas plānu, līdzi ņemamo ekipējumu un distances ievērošanu. Katrai mājsaimniecībai, vai uz vietas nelielai noformētai grupai tiek izsniegts deglītis, katliņš, kafijas kanniņa, un pārsteigums – roltona paciņa katram dalībniekiem ašām pusdienām. Bieži tādu sajūsmu par roltona ēšanu cilvēku sejās neredzēsiet.

Gatavi iet pārgājienā
Ekipējums izdalīts, instrukcijas noklausītas un esam gatavi brist mežā. Starp kokiem zib krāsainie stāvi, visapkārt smiekli, nonākam līdz mazajai Zaķupītei. Vasarās ūdens līmenis nav, tā ir brienama (upings), bet tagad mazā upītē šņāc spēcīga ūdens straume. Izretojamies gar krastu un visi ejam garā desā, brīdinot par šķēršļiem, palīdzot vietās, kur nepieciešams. Latvijas meži slēpj daudz skaistuma, te ir gan stāvāki krasti, kuros uzrāpties, gan “instagram” bilžu cienīgas vietas, viss ieskauts košo lapu ieskāvumā.




Bilžu daudz, tāpēc spiediet uz galerijas un priecājieties par rudeni
Zaķakmens
Esat bijuši pie varenā Zaķakmeņs? Es ļoti, ļoti sen, to pavisam nejauši atradu dodoties kādā slēpņošanas piedzīvojumā ar draugiem. Tas ir milzīgs!
Pie Zaķakmens bija paredzēta pusdienu pauze, bet demokrātiski tiek pieņemts lēmums doties tālāk, jo izsalkums vēl nav manāms. Pauzē tiek ieturēti vien kādi našķi.


Ejam uz jūru
Tālāk pa meža takām līkumojam līdz Tūjas pludmalei , jāiziet cauri ciemam un drīz vien esam pie pludmales. Jūra pavisam, pavisam mierīga. Klusums. Mērķis – šķērsot Zaķupīti un aiziet līdz molam. Laiks vilkt nost apavus un brist tai pāri. Šķiet, ka bērniem tas sagādā vislielāko prieku. Zābaki nost un brienam iekšā ledainajā ūdenī, tālāk jau plikām pēdām pa akmeņu molu. Dažas drosmīgās un drosmīgie izdomā, ka jātiek līdz pašam mola galam. Laika zobs to ir pārrāvis uz pusēm un kādi 10 metri ir jābrien vienkārši pa jūru, līkumojot un ložņājot pāri ūdenī vēl palikušajiem akmeņiem. Ķeksītis – darīts! Viņiem izdodas tikt gan uz turieni, gan atpakaļ bez traumām.
Gājiens gar Tūjas pludmali
Maršruts tālāk ved gar pludmali, šeit visi izklīsts un katrs atrod savu tempu. Ejam līdz pusdienu vietai. Tās gatavojam atpūtas vietā Vasas. Vietas pietiek visiem, izretojamies pa galdiņiem un aiziet “Nepālas zupas” gatavošana (tā Māris Resnis dēvē roltonus). Man mokas kanniņā brūvējās kafija un ar to pietiek brīža laimei.
Auto šoferi sakāpj uz šejieni iepriekš atdzītajā busiņā (visiem godīgi uzvilktas maskas) un brauc pēc savām sākumpunktā atstātajām automašīnām.


Uz Ķurmraga bāku un kādu slepeno vietu
Pēc pusdienām un auto pārdzīšanu ejam uz nākamo mērķi – šķībo Ķurmraga bāku. Šeit oficiālais ieplānotais maršruts noslēdzas un tālāk tiek dotas divas opcijas – iet atpakaļ un doties mājās vai ieiet vakara daļas pārgājienā un čāpot tālāk vēl dažus kilometrus, apskatīt klinšu atsegumus. Gar Vidzemes akmeņaino jūrmalu ir vairāki atsegumi, ne tikai slavenās Veczemju klintis 🙂

Tie, kuri bija gatavi iet vēl tālāk, tika vesti uz kādu slepenu vietu. Kuru, protams, nevaru atklāt, bet tie, kas zina šo apkārtni, noteikti nojauš.
Pārgājiens finišēja tumsiņā.
Man svētdienai plāns bija noiet gar Braslas lejteci, bet par to jau nākamajā stāstā. Varu tikai minēt, ka dubļu netrūka.
No Comments