pieseko
NokļuvuŔi ziemā Vanakā (Wanaka) - pasaules piedzivojums

NokļuvuŔi ziemā Vanakā (Wanaka)

Kamēr top raksti par iepriekŔējiem mÅ«su nedarbiem Jaunzēlandē, gribu pastāstÄ«t par aktuālākiem jaunumiem. 

Tie, kas seko lÄ«dzi instagram un facebook, droÅ”i vien ir pamanÄ«juÅ”i, ka esam nonākuÅ”i ziemā. Jā, tieÅ”i, tā – mums ir ziema, bet jÅ«s sildaties savos gandrÄ«z + 30 grādos un ēdat saldējumu. Tieciet vai nē, bet man neskauž. Vasara bija fantastiska, bet esam tik ļoti sailgojuÅ”ies pēc ziemas, ka veroties apkārtesoÅ”ajās sniegotajās virsotnēs, sirds met salto un acÄ«s dzirksteles dejo karstasinÄ«gu tango. Te ir tik skaisti! 

Esam nokļuvuÅ”i Vanakā (Wanaka), Jaunzēlandes Dienvidu salas paŔā viducÄ«, ezeru un kalnu zemē. Vanakas tuvumā atrodās divi lielākie slēpoÅ”anas kÅ«rorti un tas, protams, mums snovborda atkarÄ«gajiem, ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Å”eit plānojam pārziemot un pavadÄ«t ne mazāk kā trÄ«s mēneÅ”us. Te ir neskaitāmas pārgājienu un MTB takas, kurās Ä·ert adrenalÄ«nu. Bagātākie tÅ«risti, piemēram, kalnos var doties, nevis sÅ«ri grÅ«ti stumjot savus velosipēdus, bet gan vienkārÅ”i iekāpt helihopterā, kurÅ” viņus uzved augŔā, lai pēc tam baudÄ«tu fantastiskus nobraucienus lejā. Tas tiek saukts par heli MTB. Labi, liekam mieru bagātajiem un atgriežamies pie reālākiem notikumiem.

SvinÄ«gi paziņoju, ka Jānis jau treÅ”ajā dienā pēc ieraÅ”anās Vanakā, tika pieņemts darbā vietējā galdniecÄ«bā, kas nozÄ«mē, ka Å”eit patiesi varēsim palikt. Å onedēļ ķēries klāt pirmajiem darbiem un katru dienu nāk mājās priecÄ«gs par jauniem iespaidiem un iespējām atkal strādāt ar Ä«stu koku. Å odien viņŔ mājās atveda ne tikai svaiga koka smaržu, bet arÄ« divus kalnu velosipēdus, kurus viens no viņa kolēģiem mums vienkārÅ”i tā pat vien aizdod lietoÅ”anā, kamēr dzÄ«vojam Å”eit. Tagad esam mobili un brÄ«vi. Es joprojām esmu darba meklējumos, jo Å”obrÄ«d pilsētā tā sauktā klusā sezona, kad slēpoÅ”anas sezona vēl nav sākusies, bet vasaras aktÄ«vais tÅ«risms ir noslēdzies. Pilsētiņa ir tukÅ”a, Å”eit tikai viens pēc otra ierodās tādi paÅ”i beckpakeri kā mēs, klejo ar CV lapelēm rokās, meklējot darbus ziemas sezonai. Pārsvarā visur darbiniekus sola sākt pieņemt nākamo divu nedēļu laikā, tāpēc pagaidām atliek tikai gaidÄ«t un turēt acis vaļā, jo varbÅ«t tomēr kaut kur paveicās. ZiņoÅ”u jums par bezdarbnieku statusa maiņu. Turiet Ä«kŔķus. 

Esam arÄ« pastāvÄ«gākas mājvietas meklējumos, kur beidzot varētu izpakot mugursomas, salikt lietas skapÄ« un uz kādu brÄ«di iekārtot mājas. Å Ä·iet, ka ziemā māju sajÅ«ta kļūst svarÄ«gāka, straujajam dzÄ«ves skrējienam tiek nospiestas bremzes. Lēna izelpa aukstā ziemas rÄ«tā, deguna iebužināŔana dziļāk Å”allē, nosaluÅ”o pirkstiņu sildÄ«Å”ana pie kamÄ«na, vakara ietÄ«Å”anās segā ar lielu tējas krÅ«zi vienā rokā un labu grāmatu otrā. Ir lietas, kas nemainās, lai arÄ«, cik tālu no mājām mēs bÅ«tu. Ziema ir miers un gurkstoÅ”s sniegs zem kājām.

Vanakā ieradāmies no Blenheim pilsētas. Sākumā 300 km aizstopējām lÄ«dz Kraistčērčai (Christchurch). Stopējām ar divām zÄ«mēm – Christ un Church, nezinu, kura nostrādāja labāk. Mums apstājās puisis, kurÅ” par savu kaislÄ«bu dzÄ«vē sauc fosÄ«liju meklÄ“Å”anu. Esot atradis pat dinozaura zobu un milzÄ«gu nenoslÄ«pētu kristālu. Pēdējos 150 km mērojām kopā ar ļoti jaunu vācu ceļotāju, kurÅ” jau pus gadu ceļo ar lielu džipu, kurÅ” viņam ticis aizdots pirmajā darba vietā, kādā fermā. Neslikti priekÅ” bekpakera – aizmugurē iemests madracÄ«tis un visas mantas. Sanākot padārgi, tāpēc parasti ceļo kopā ar vēl kādiem citiem, dalot degvielas izmaksas.

StopÄ“Å”ana ar diezgan dÄ«vainām zÄ«mēm

Kraistčērčā vienu nakti pavadÄ«jām hostelÄ«, lai nākamajā rÄ«tā 9:00 sēstos iekŔā Nakedbus un pievarētu pārējos 430 km. Sākumā viss jauki – biļetes iegādātas par 20 dolāriem, rÄ«ta kafija izdzerta, mÅ«zika ausÄ«s, autobuss raiti ripo uz priekÅ”u, uztaisām papildus 40 minÅ«Å”u pauzi, jo esam apsteiguÅ”i laika grafiku. Vēl pēc kādas pusotras stundas tiekot lÄ«dz pusdienu pārtraukuma vieta, sasniedzam Lake Tekapo, kas izslavēts ar tirkÄ«zzilo, dzidro Å«deni un kalnu masÄ«viem ap to, bet redzam tikai miglu un jÅ«tam nežēlÄ«gu vēju. Kalnos sākusies sniega vētra un tālāk nākas gaidÄ«t divas stundas, jo kalnu pāreja, kas ved uz Vanaku aizvērta 30 cm biezā sniega dēļ. Ziemas riepas neviens Å”eit nelieto, visi uz riepām liek ķēdes. Gaidām ziņas. Mums tiek piedāvāti divi iespējamie varianti: braukt uz 300 km attālo Dunedin un tad pa citu kalnu pāreju tikt lÄ«dz KvÄ«nstaunai (Queenstown), kur bÅ«tu jānakŔņo un tad nākamajā dienā lÄ«dz Vanakai, vai otrs variants palikt paŔā Dunedin un tur gaidÄ«t lÄ«dz pārejas atvērÅ”anai. Jebkurā gadÄ«jumā scenāriju izstrādātu autobusa kompānijas vadÄ«ba un mums nāktos ar to samierināties. Nebija zināms, vai viņi nodroÅ”inātu naktsmÄ«tnes, vai mums paÅ”iem par tām bÅ«tu jāmaksā. Tomēr laimÄ«gā kārtā ceļŔ tiek atvērts un braucam tālāk augŔā kalnos, uzliktās ķēdes dauzās pret asfaltu, parādās sniegotie kalni un mēs pārlaimē iemūžinām skaistos skatus. Neesam redzējuÅ”i sniegu pusotru gadu. PēkŔņi mÅ«su priekus pārtrauc autobusa apstāŔanās, izrādās tam saplÄ«susi ātrumkārba. Tālāk uz priekÅ”u vairs nekustam, pēc stundas iestāsies tumsa, esam kalnos, telefonam zonas nav, tātad nav iespējas nevienam paziņot par raduÅ”os situāciju. Dažiem, kuri brauc uz KvÄ«nstaunu, paveicās, jo tos uzņem cits autobus, kas taisnā ceļā dodās uz turieni. Pārējiem atliek gaidÄ«t, autobusa Å”oferis apsola piezvanÄ«t mÅ«su autobusa kompānijai, kad sasniegs vietu, kur atkal ir uztverÅ”anas zona. 

Mēs neizturam, izkāpjam ārā, paÄ·eram somas, longbordus un, lai arÄ« garām pabraukuÅ”as tikai kādas trÄ«s maŔīnas, ejam mēģināt stopēt. PalikuÅ”i 70 km un esam solÄ«juÅ”i ierasties jaunajā Helpx vietā. Par spÄ«ti krēslai, 20 minÅ«tēs nostopējam vÄ«rieti, kurÅ” brauc vajadzÄ«gajā virzienā. Sākumā gan viņŔ plāno izlaist mÅ«s krustojumā, no kura vēl lÄ«dz galamērÄ·im 30 km, bet pēcāk redzot, ka iestājusies tumsa, aizved lÄ«dz paŔām namdurvÄ«m. LaimÄ«gi tikuÅ”i beidzot galā, apsveicam viens otru. CeļŔ lÄ«dz Vanakai bija neiespējamās misijas cienÄ«gs piedzÄ«vojums. 

Pirmo nedēļu dzÄ«vojam Vanakai tuvajā Albert Town ciematā un palÄ«dzam vienā kalnu namiņā. PriekŔā jau ir divi franču puiÅ”i, kuri arÄ« ieraduÅ”ies ziemas sezonas darba meklējumos. Tādu meklētāju Vanakā ir daudz un katru dienu ierodās arvien jauni.

DzÄ«vosim, redzēsim un cerams drÄ«zumā izdosies Å”eit iedzÄ«voties. Turpinājums par ziemu Vanakā sekos, tikmēr jÅ«s izbaudiet pludmali, ugunskurā ceptās desas un nebeidzamus velo izbraucienus!

Dalies
No Comments

Post A Comment