Jaunzēlandes atmiņas, Coramandel


Tā mīlīši! Neticās, bet pirms pieciem gadiem mēs šajā dienā bijām ar Janis Jaunzēlandē. Pa nakti bijām uzbrauksuši kaut kādā kalnā, mēģinot atrast vietu, kur noparkot busiņu un nedabūt sodu par gulēšanu busā. Jaunzēlandē “free camping” ir aizliegts un par to, ja nemaldos, varēja dabūt 200-300$ sodu. Tā nu katru nakti mēs mēģinājām slēpties ar savu balto “Bubbles”. No rīta pamodāmies busā, un secinājām, ka esam nokļuvuši visai episkā (piedodiet, bet labāku vārdu nevaru atrast) vietā.

Tā nu katru nakti mēs mēģinājām slēpties ar savu balto “Bubbles”. No rīta pamodāmies busā, un secinājām, ka esam nokļuvuši visai episkā (piedodiet, bet labāku vārdu nevaru atrast) vietā.

Džungļos, kalnā augšā, kur naktī šķita, ka vispār neuzbrauksim, jo Bubbles pa šauro zemes, izdangāto ceļu knapi uzpurkšķināja augšā. Bijām pilnīgā nekurienē. Ausa dūmakaina saule, karstums. Secinājām, ka naktī esam pārdūruši busam riepu, bet satraukumu dzīvē toreiz vispār nebija. Mums nekur nebija jāskrien un jābūt, tikai jābauda dotais mirklis un skats. Uzvārījām kafiju un apsedāmies uz kaut kādiem bluķīšiem kalna malā. Un arī toreiz neticējās, ka tas viss ir pa īstam, tāpat kā šodien neticās, ka tas patiešām bija. Tā bija mūsu dzīve.

Nesteigties

Pēc tam rāpāmies augšā smailē, cauri brikšņiem un dubļiem, līdz nonācām Castle Rock. Un tad pavisam aizbrauca jumtiņš, jo visa Coramandel pussala mums zem kājām. Tālumā okeāns, visapkārt džungļi un mēs tur kaut kur, kā maz punktiņš uz pasaules.

Dalies
No Comments

Post A Comment