pieseko
Isthmus peak kāpiens un pārgājienu grupa - pasaules piedzivojums

Isthmus peak kāpiens un pārgājienu grupa


Laikam jāatvainojās, ka kopÅ” pēdējā bloga ieraksta ir pagājis nepiedienÄ«gi ilgs laiks.Ā Bijām aizņemti ar dzÄ«vesvietas meklÄ“Å”anu, brÄ«vprātÄ«go helpx darbu, darba meklÄ“Å”anu, pārgājieniem un sociālizÄ“Å”anos.
Lai arÄ« mums ir ziema (vismaz augŔā kalnos), tomēr visi trÄ«s Å”eit esoÅ”ie latvieÅ”i nolēma nemest Å”aÅ”liku krÅ«mos un sarÄ«kot pieticÄ«gas Jāņu svinÄ«bas, kā nekā arÄ« paÅ”iem savs Jānis ir! Ja kāds vēl nav informēts, tad Å”eit ir vēl viena latvieÅ”u meitene vārdā Krista Brutāne, ar kuru tad arÄ« kopā nolēmām ieturēt latvieÅ”u tradÄ«cijas un gādāt LÄ«go mielastu tā, ka galds lÅ«zt un vēders plÄ«st. Atradām labākos alus, kādus varējām atļauties, ieradāmies mājÄ«gajā hostelÄ«, kur strādā un mitinās Krista, pat iedarbinājām gāzes grilu, lai Jānis tiktu pie ceptām desām un dāmas priecātos par grilētiem dārzeņiem. PaÅ”cepta maizÄ«te, mafini un viesi no Aļaskas, Amerikas, Skotijas, Vācijas un Anglijas. Ik pa laikam latvieÅ”u trijotne nopÅ«tās ilgās par kausu tumŔā brengulÄ«Å”a vai ilgās pēc kārtÄ«ga Jāņu siera, bet arÄ« tas nemazināja ziemÄ«go Jāņu svētku sajÅ«tu. Paldies Kristai par uzņemÅ”anu ciemos.Ā 
Nedēļu vēlāk brÄ«vdienās devāmies uzkāpt 1400 metru augstajā Ishtmus virsotnē, nekas liels tas nav, bet skats uz ezeru no jebkura augstuma ir satriecoÅ”i pasakains un pastaiga kalnos ir lÄ«dzvērtÄ«ga meditācijai. Kalni ir skaisti, augŔā klusums, pilnÄ«gs miers un tikai vēja brāzmas ļauj noticēt, ka viss redzamais nav pastkartiņa, bet gan realitāte. Kalnos var rast tÄ«ras domas, mierÄ«gu prātu un piepildÄ«jumu. Maza lapiņa uz ziņojuma dēļa vietējā pārtikas veikalā ar tekstu, ka meklējam pārgājienu biedrus, noveda pie tā, ka augŔā kāpām kopā ar meiteni no Vācijas, ar kuru kopā dzÄ«vojām helpx vietā un puisi no Itālijas, bet kādu citu puisi no Čehijas aizvedām lÄ«dz viņa divu dienu pārgājiena marÅ”ruta sākumam.

Jā, lūdzu!
Eh, Jaunzēlande, tu turpini pārsteigt ar savu skaistumu!

Tā tika noorganizēta pārgājienu grupa, kas vairāk gan ēd, nekā kāpj kalnos. Kaut kā ir sanācis tā, ka katru ceturtdienas vakaru veidojam kopÄ«gas internacionālās vakariņas. Viss sākās ar picu vakaru mÅ«su helpx vietā, lodžā, kur izmantojām iespēju uzņemt ciemos draugus, kamēr to vēl nebija piepildÄ«juÅ”as slēpotāju grupas. JāatzÄ«st, ka itāļa gatavotā mÄ«kla bija gardākā kādu jebkad esmu ēdusi. ViņŔ parÅ«pējās par mÄ«klu, kamēr mēs pārējie krāvām virsÅ« visu, ko vien varējām – sēnes, brokoļus, puÄ·kāpostus, jalapeno piparus, olÄ«ves, daudz siera, tomātus, salami, veidojot pusi no picas veÄ£itāru vai asu, katrā ziņā izpaužoties radoÅ”i no visas sirds.Ā Nākamās ceturdienas vakarā katrs nesa jau kaut ko mājās pagatavotu, tad Å”oreiz divi japāņi priecēja ar izcilu zupu, itālis ar pastu, spinātu atkarÄ«gā latviete ar spinātu kiÅ”u, meitene no skotijas ar krāsnÄ« ceptām desām, bet čehs ar puravu/ sÄ«polu maizÄ«tēm, un vakaru noslēdzām visi sarÅ«mējoties pie kamÄ«na un spēlējot Ä£itāru.Ā Vēl interesants fakts ir tas, ka māju, kurā ievācāmies pirms divām nedēļām, Å”onedēļ pēc trÄ«s gadu mēģinājumiem pārdot, pārdeva izsolē par gandrÄ«z pus miljonu dolāru. Piektdien es kopā ar vienu no dzÄ«vokļa biedriem devos uz izsoli, lai pārdoÅ”anas gadÄ«jumā varētu aprunāties ar jaunajiem saimniekiem un pierunāt viņus arÄ« turpmāk mums izÄ«rēt māju. Daudz interesentu nebija, tomēr beigās mÅ«su māja tika pārdota. Gājām iepazÄ«ties ar jauno Ä«paÅ”nieku un noskaidrot viņa tālākos plānus. Par laimi mums, viņŔ iecerējis pavasarÄ« sākt rekonstrukcijas darbus, lai gada beigās to varētu pārdot par krietni lielāku summu. Visi priecÄ«gi un mēs te paliekam lÄ«dz ziemas beigām. Vakarā prieka vēstis tika svinētas ar par daudz vÄ«na.Ā DzÄ«vojam divstāvu mājā kopā ar diviem puiÅ”iem – vienu kivi (es ceru, ka jÅ«s zināt, ka jaunzēlandieÅ”i sevi dēvē par “kivi”) un vienu skotu, kurÅ” uz Jaunzēlandi pārcēlies pirms 15 gadiem, un kuram, starpcitu, vecveccāki ir no Latvijas. GandrÄ«z vai latvieÅ”u māja.


Savukārt pirmdienas rÄ«tā, vācu draugu iedroÅ”ināta, cēlos pus septiņos, lai dotos vietējā kafejnÄ«cā/bārā skatÄ«ties pasaules čempionāta futbola finālu, kurÅ”, kā visiem zināms, rezultējās ar Vācijas uzvaru. Ja kāds man teiktu, ka tik agri no rÄ«ta, tik daudzi vācieÅ”i sāks ar pāris alus kausiem, es neticētu. Nav jau nekāds oktoberfests, bet vismaz 80 cilvēki (no kuriem 95% bija vācieÅ”i) sarÅ«mējās kafejnÄ«cā pēc iespējas tuvāk televizoram, sākumā pieklājÄ«gi sākot rÄ«tu ar kafiju, jaunzēlandieÅ”u iecienÄ«tajiem burgeriem vai “poached eggs on toast”, bet vēlāk metot kaunu pie malas pamazām Ä·eroties pie alus kausiem. Par laimi kurla nepaliku un Vācija uzvarēja, jo zaudējuma gadÄ«jumā tik daudz skumju un raudoÅ”u vācieÅ”u sev apkārt nespētu izturēt.
Kas vēl jauns? Pēcis joprojām strādā galdniecÄ«bā, veido visādus brÄ«numus, man ir Ŕāds tādas “haltÅ«riņas”, nenoteiktas darba stundas vienā hotelÄ«, piektdien sāku laikam strādāt vēl vienā, un tad priekŔā ir viena darba intervija, par kuru pastāstÄ«Å”u nākamreiz. Turpinu daudz skriet.Ā VanakaĀ ir lieliska vieta, lai trenētos skrieÅ”anai pa pakalniem, turklāt katru reizi tieku atalgotu ar pasakainiem dabas skatiem, mākoņiem, kas aizķēruÅ”ies virs ezera, vai apkārtesoÅ”ajām sniegoto kalnu galotnēm. Å Ä« ir vieta, kur jÅ«tamies, kā mājās.

Lai jums forÅ”a nedēļa un pozitÄ«vs Positivus.



Dalies
No Comments

Post A Comment