Copland track pārgājiens un karstie avoti kalnos

Sveiki draugi!

Mani pārgājien biedri – amerikāņi Eimija un Maiks

Kamēr gatavoju ceļoju aprakstus par Dienvidāziju, kabatā vēl ir saglabājušies pāris stāsti par Jaunzēlandi. Patiesībā  jāatzīstās, ka vairāk nekā pāris. Jaunzēlande ir bijusi ļoti nozīmīga ceļojuma daļa un tajā tika pavadīti gandrīz divi gadi. Divi gadi piedzīvojumu, pārmaiņu, laimes, miera un nemiera, meklēšanas un atrašanas. Vieta, kura vienmēr paliks spilgtā atmiņā, vieta, kur noteikti vēlos atgriezties.

Vēlos pāstāstīt par kārtējo pārgājienu. Tādu Jaunzēlandē bija ne mazums, jo kalni ir viena no manām kaislībām, un tam nav nozīmes, vai es tur esmu kāpjot, vai traucoties lejā ar dēli. Tā ir brīvība, kura iedvesmo.

Šoreiz gan par Copland track un karstajiem avotiem

Copland track atrodas Jaunzēlandes Dienvidu salā un sākas pie Rietumu krasta, kurš ir visai slavens ar smilšu mušiņu pārbagātību, tāpēc ierodoties tur, tikko atverot auto durvis, mūs sagaidīja vesels mākonis to mazo briesmoņu. Salīdzinot ar šīm, odi ir eņģelīši. Tikām sakosti jau pāris pirmajās sekundēs, pat vēl nespaspējot sasmērēt un sapūst visus līdzpaņemtos līdzekļus. Toties tas mūs motivēja ātri uzvilkt pārgājienu apavus, uzmest mugursomas plecos un doties mežā. Pārgājienā devos kopā ar saviem diviem draugiem no Amerikas – Emiju un Maiku. Emijai šīs patiesībā bija pirmais divu dienu pārgājiens. Meitene uzaugusi Ņujorkas džungļos, tāpēc Jaunzēlandē viņa patiesi piedzīvoja daudz pirmās reizes, kas saistītas ar aktivitātēm dabā.

Sākumā jāšķērso Copland upes pieteka, bet mums paveicās, jo ūdens līmenis bija pietiekami zems, lai viegli tiktu pāri. Tālāk ceļš ved cauri Gredzenu pavēlnieka cienīgam mežam, ar sakritušiem, sūnu apskautiem kokiem un dažādiem strautiņiem un tērcītēm.  Pēc kāda laika taka pazūd un mēs nonākam pie upes, turpmāk jāiet, jālec pāri akmeņiem, kas pēc rīta lietus ir ļoti slideni. Talkā nākas ņemt visas akrobāta iemaņas, kādas vien ir. Galamērķis ir apmēram 18 km attālumā un zinot, ka tur mūs sagaidīs dabīgie karstie avoti. Šī apziņa iešanas ātrumu noteikti palielina.

 Ik pa laikam taka ieved atpakaļ mežā un mēs lēnām sākam virzīties arvien augstāk.  Kad nonākam pie trošu tilta ar skatu uz Punch Bowl ūdenskritumiem, man kārtējo reizi gribās sev iekniebt, lai pārliecinātos, ka nesapņoju un viss šis ir īsts. Jaunzēlande, tu sasodītā kārdinātāja! Kā, lai Tava skaistuma dēļ nezaudē prātu?! Kur vien skaties, kalnos tālumā var redzēt lielākus un mazākus ūdenskritumus, bet kalnu galotnēm apkārt riņķo biezi lietus mākoņi ik pa laikam tos pilnībā ietinot draudīgā dūmakā un tad atkal izklīstot, it kā kāds tur augšā spēlētu paslēpes. Un ziniet, cik forši ir lēkāt un šūpoties tajos garajos trošu tiltiņos!

18 km tiek pieveikti diezgan raitā solī un pat īsti nemanot esam sasniegušu Welcome hut un karstos avotus. Ātri ejam nolikt somas, atrast guļvietas un pārģērbties peldkostīmos un skrienam uz dabīgajiem, karstajiem avotiem, kuri atrodās turpat pārdesmit metru attālumā. Tur jau priekšā ir daži citi jaunieši, bet vietas ir pietiekami un izmēģinot visus trīs baseinus, atrodam savu vietu un ieslīgstām ūdenī. Apakša ir mālaina un ķepīga, bet ūdens ir burbuļojoši karsts. Kāds kaifs! Sēdēt tur augšā kalnos, karstā, dabīgā baseinā un raudzīties kā saule lēnām sāk slīdēt aiz kalniem, sagādājot mums vienu no skaistākajiem saulrietiem kāds ir redzēts. Mēs vēlreiz saucam dabai priekā un ieslīgstam dziļāk ūdenī. Sagaidām, kad debesīs sāk rotāties pirmās zvaigznes un muļķīgi smīnot, skatāmies viens uz otru it kā bez vārdiem saprotot otra domas – jā, šī ir tā īstā dzīve.

17km hikes into the bush that end at secluded natural hot pools and epic, misty mountains. Words and photos can’t even describe how rad this was.

Vairāk bildes no pārgājiena zemāk. Izbaudiet. Bildes nav nekādā veidā apstrādātas, vai filtrētas, tās ir tādas – īstas, nefiltrētas un Jaunzēlandes dabas dabīgi skaistas.

Dalies
No Comments

Post A Comment