Kā iegūt Jaunzēlandes Working Holiday vīzu

Tie, kas seko līdzi mums blogā un sociālajos tīklos, ir informēti, ka šobrīd jau pus gadu dzīvojamies pa Jaunzēlandi un baudām neticami skaisto dabu, ik pa laikam iekuļoties dažādos piedzīvojumos. Nesen tapa raksts par pirmo darba pieredzi Jaunzēlandē, ko var skatīt šeit. Bet, lai legāli strādātu Jaunzēlandē un tiktu pie iespējas šajā pasakainajā valstī uzturēties veselu gadu, ir jāiegūst Working Holiday vīza.  

Jaunzēlandes working Holiday vīzai var pieteikties jebkurš vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Nesen dzirdēju baumas, ka vecuma ierobežojums tuvākajā laikā varētu tikt palielināts līdz 35 gadiem, tomēr pagaidām nekas nav mainījies. Katru gadu Latvijai tiek piešķirtas 100 vīzas un tās tiek atjauninātas ar katru 1. martu. Vīzai var pieteikties sekojot šai saitei – Working Holiday.

Ja plāno pieteikties vīzai, tad iesaku sākt ar plaušu rentgena uztaisīšanu, kuru var veikt tikai ARS, ar kuru Jaunzēlandes Imigrācijas dienestam ir līgums. Tas mums katram izmaksāja 35 latus, tagad droši vien ar eiro ieviešanu cenas ir mainījušās. Ir jāiet uz ARS un jāinformē par nepieciešamību veikt plaušu rentgenu Jaunzēlandes vīzai. Ģimenes ārsta nosūtījumu šādam rentgenam diemžēl neviens nedos. Pēc rentgena saņemšanas ir jāsaņem arī speciālista slēdziens un Latvijā to var veikt pie Līvijas Caunes Pasaules tirdzniecības centrā, Elizabetes ielā 2. Tas papildus katram izmaksāja 5 latus.

Kad aizzīmogotā aploksne ar slēdzienu saņemta, to pēc vīzas pieteikuma apstiprināšanas varēs sūtīt prom uz Jaunzēlandes tuvāko vēstniecību Londonā. Latvija ir tuberkalozes riska zonā, līdz ar to, plaušu rentgens vienmēr būs obligāta prasība.

Tālākā procedūra ir vīzas pieteikuma anketas aizpildīšana. Iesaku to veikt ļoti rūpīgi un vismaz 10 reizes visas atbildes pārbaudīt. Pieteikšanās vīzai notiek šeit: https://www.immigration.govt.nz/

Lapā ir jāreģistrējas un jāizveido savs profils, tad jāseko saitei uz WHS application page un jāsāk pildīt anketa, nodrošinoties ar pases datiem. Kad veidlapas būs aizpildītas, vīza jāiesniedz un jāsamaksā nodeva apmēram 65 latu apmērā. To var apmaksāt ar maksājuma karti. 

Mums jau nākamajā dienā atnāca paziņojums uz e-pastu par nepieciešamību nosūtīt savus plaušu rentgenu rezultātus uz tuvāko vēstniecību. To veicām no Portugāles, drošības dēļ ar ierakstītu vēstuli, jo pāris vēstules, kuras esmu sūtījusi no Portugāles pie saviem adresātiem tā arī nenonāca. Pēc 10 dienām, nu jau Amsterdamā nakts vidū, e-pastos saņēmām apstiprinājumu savām vīzām. Pārējo nakti lielā prieka dēļ, vairs nevarējām aizmigt. 

Saskaņā ar vīzu, katram iebraucot valstī esot jābūt vismaz 4200 dolāru (apmēram 2700 eiro), lai nodrošinātu savu uzturēšanos, bet esmu jau minējusi iepriekš, ka mums šādas summas nebija un neviens arī neprasīja. Pārsvarā nejautā, bet ja māc šaubas, tad šo naudu var palūgt kādam ieskaitīt kontā, izprintēt konta izrakstu un pēc iebraukšanas valstī naudu atskaitīt atpakaļ. Galvenais izskatīties pēc pārlaimīga bekpakera ar lielu mugursomu un platu smaidu. 

Vīzas iegūšana prasa nelielas grūtības un palielus izdevumus, bet es jums apsolu, ka tas ir visu pūliņu vērts. Jaunzēlande ir fantastiska! Turklāt esot šeit, jūs varēsiet strādāt pie viena darba devēja ne ilgāk par 3 mēnešiem, iekrāt naudu tālākiem ceļojumiem un kārtīgi izbaudīt šīs valsts pasakaino dabu. Patīk kalni, nebeidzami pārgājieni, okeāns, sērfošana, klintis un lietusmeži? Brauciet uz Jaunzēlandi.

Tālākās procedūras pēc iebraukšanas valstī ir iegūt nodokļu numuru IRD number, kam nepieciešama adrese Jaunzēlandē, uz kuru tas tiks 10 dienu laikā nosūtīts. Var palūgt adresi draugiem, man vai kādam Couchsurfing Jaunzēlandes forumā, vai iegūt savu pastakastīti kādā hostelī. 

Vēl jāatver bankas konts uz kuru tiks skaitīta alga. To var atvērt jabkurā bankā, pārsvarā iecienītākās ir Kiwibank, Westpac, ANZ. Mēs izmantojam Westpac un esam atvēruši vienu kopīgo kontu. Lai atvērtu kontu, ir nepieciešama adreses pierādīšana, par to var izmanto IRD numura saņemto vēstuli, vai arī palūgt, lai kāds galvo par jūsu dzīvesvietu. Par mums galvoja pirmā helpx vietas īpašniece. 

Vēl svarīga lieta ir vietējais telefona numurs. Labi ir 2degries vai Telecom. Ar Telecom dauzās vietās valstī var tikt pie brīva Wifi, kas Jaunzēlandē joprojām var būt liels izaicinājums.

Daži dati par algām un dzīvošanas izmaksām

Minimālā alga šobrīd ir 14,75 dolāri stundā. Uz rokas nedēļā var nopelnīt no 500 līdz 600 dolāriem, tas, protams, atkarīgs no nostrādāto stundu skaita. Istabiņas īrēšana vienam izmaksā ap 140 – 160 dolāriem nedēļā, bet pāriem 200 – 250 dolāriem nedēļā (ieskaitot internetu un visus komunālos maksājumus). Hosteļos viena nakts izmaksā ap 26 dolāriem, bet ar BBH karti, kuru var iegādāties par 40 dolāriem, cenu var samazināt līdz 20 vai 22 dolāriem par nakti (ap 14 eiro). 

Janzēlandē populārs, bet diemžēl tagad aizliegts ir tā sauktais free camping jeb gulēšana mašīnās, kurās parasti ir iebūvēta gulta. Šeit ir busiņu un kemperu paradīze, jo tāpat visi pārsvarā izmanto brīvo kempingošanu, tikai ir jāuzmanās, kādas vietas tiek izvēlētas par naktsmājām. Tad vēl ir DOC kempingu, kuros jāmaksā simboliska maksa, kas parasti ir 6 vai 7 dolāri par nakti vienai personai. Tad var noparkot savu busiņu un ērti iekārtoties laiskai kempingošanai. Dienvidu salā ir vieglāk izmantot brīvo kempingošanu, jo ir krietni mazāk apdzīvoto vietu, pārsvarā meži, kalni, plašas pludmales un fermas. Mēs mierīgi dzīvojām savā busiņā arī Ziemeļu salā, pāris reizes esam palikuši pilsētu vidū, parku tumšākajā nostūrī un nekādu problēmu vai soda zīmīšu. Tomēr ir pazīstami cilvēki, kuri par šādām aktivitātēm ir saņēmušu 200 dolāru sodu. Neizmantot lielceļu ceļmalas un atklātas vietas pilsētās, nebūtu arī ieteicams noparkoties pie zīmēm, kur skaidri norādīts, ka kempingošana ir aizliegta.

Ja kāds tuvākajā laikā plāno ļauties Jaunzēlandes vilinājumam, var droši kontaktēties ar mani. Centīšos palīdzēt, kā vien varēšu. Priekā! Dzīve ir garšīga. 

Dalies