Portugāle, sērfošana un dzīve nekurienē

Portugāle mūs nemitīgi velk atpakaļ un mēs tur turpinām cītīgi atgriezties. Pirms četriem gadiem pirmo reizi devāmies turp ar stopiem no Spānijas Ziemeļiem, pilsētas Santander, cauri Portugālei līdz Porto un tālāk gar okeānu līdz Lisabonai ar galamērķi atpakaļ Spānijā Madridē. Savukārt, pagājušajā gadā braucām apskatīt Portugāles Dienvidus, paradīzes nostūri Algarves rajonu, kur es iemīlējos pilsetā Lagošā un izteicu vēlēšanos kādreiz tur padzīvot, stāvot pie koši zilganzaļā okeāna un sarkanajām, milzīgām klintīm. Tad arī pirmo reizi kāpām virsū sērfa dēļiem, piepildot vēl vienu bērnības sapni.

Varbūt zīmīgi, ka savu “pasaules ceļojumu” sākām tieši Portugālē. Izmantojot helpx.net programmu, atradām iespēju strādāt sērfa skolā, kas ļauj katru dienu sērfot, arī  visa dzīvošana un ēdiens ir nodrošināts, apmaiņā pret pāris stundu darbu dienā. Vairāk par helpx.net un citām opcijām ceļot ar minimāliem līdzekļiem taps atsevišķs ieraksts. Uz Portugāli devāmies ar stopiem (lasi šeit), jo līdz pat pēdējam brīdim nezinājām, kad izdosies nokārtot pēdējās lietas Latvijā. Ierodoties vietā, kurai turpmāko mēnesi bija jakļūst par mūsu mājām, secinājām, ka esam nokļuvuši pilnīgi un absolūti nekur citur, kā nekurienes vidū starp kalniem, bambusiem, eikaliptiem, zemeņu un korķa kokiem. Pasaka!

Tuvējā okeāna šalkas piepilda ausis, tuvākā mazā pilsēta Aljezur, kurā dzīvība parādās tikai tūrisma sezonā, ir 10 km attālumā, Lagoša 26 km, visapkārt tikai zemes ceļi pa kuriem ik pa laikam kāds joņo ar kvadraciklu vai enduro. Ne veikalu, ne kafejnīcu un internets lēnāks par gliemezi. Galvenā īpašnieku māja ar ballītes istabu un vēl vienu ēku viesu guļasvietām, atradās augšā, bet lejā starp kalniem, mazā ielejā izveidots kempings no konteineriem, aprīkotiem ar divstāvu gultām un ārā izkārtiem vilinošiem šūpuļtīkliem, kuros laiski palasīt grāmatu. Visas trīs nedēļas dzīvojām mazā kemperī, kas arī atradās kempingā. Bez mums pirmo nedēļu bija vēl viens Jaunzēlandiešu pāris no helpx, kurus iespējams drīz apciemosim.

Sērfa skolas “Atlantic Riders” īpašnieki ir Renē, dzimis Nīderlandē, bet 29 gadu vecumā arī pametis darbu loģistikā un menedžmentā, izmetis uzvalku un devies pasaules ceļojumā, kur Jaunzēlandē bankrota dēļ sacis strādāt restorānā par trauku mazgātāju un vēlāk par viesmīli. Tur arī iepzinies ar savu topošo sievu Helēnu un pēc mēneša aicinājis viņu braukt līdzi un uzsākt Portugālē sērfa safari skolu. Lieki laikam teikt, ka viņa daudz nedomājot piekrita. Varbūt tu tagad domā, kas ir sērfa safari? 

Dalies